5. Paramaṭṭhakasuttaniddeso

Atha paramaṭṭhakasuttaniddesaṃ vakkhati –

31.

Paramantidiṭṭhīsu paribbasāno, yaduttariṃ kurute jantu loke;

Hīnāti aññe tato sabbamāha, tasmā vivādāni avītivatto.

Paramanti diṭṭhīsu paribbasānoti. Santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ ‘‘idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavara’’nti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti pavasanti āvasanti parivasanti. Yathā āgārikā vā gharesu vasanti, sāpattikā vā āpattīsu vasanti, sakilesā vā kilesesu vasanti; evameva santeke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhigatikā. Te dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatānaṃ aññataraññataraṃ diṭṭhigataṃ ‘‘idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavara’’nti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvā sakāya sakāya diṭṭhiyā vasanti pavasanti [saṃvasanti (syā.) natthi sīhaḷapotthake] āvasanti parivasantīti – paramanti diṭṭhīsu paribbasāno.

Yaduttariṃkurute jantu loketi. Yadanti yaṃ. Uttariṃ kuruteti uttariṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti ‘‘ayaṃ satthā sabbaññū’’ti uttariṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti. ‘‘Ayaṃ dhammo svākkhāto…, ayaṃ gaṇo suppaṭipanno…, ayaṃ diṭṭhi bhaddikā…, ayaṃ paṭipadā supaññattā…, ayaṃ maggo niyyāniko’’ti uttariṃ karoti, aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ karoti nibbatteti abhinibbatteti. Jantūti satto naro…pe… manujo. Loketi apāyaloke…pe… āyatanaloketi – yaduttariṃ kurute jantu loke.

Hīnāti aññe tato sabbamāhāti attano satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ ṭhapetvā sabbe parappavāde khipati ukkhipati parikkhipati. ‘‘So satthā na sabbaññū, dhammo na svākkhāto, gaṇo na suppaṭipanno, diṭṭhi na bhaddikā, paṭipadā na supaññattā, maggo na niyyāniko, natthettha suddhi vā visuddhi vā parisuddhi vā mutti vā vimutti vā parimutti vā, natthettha sujjhanti vā visujjhanti vā parisujjhanti vā muccanti vā vimuccanti vā parimuccanti vā, hīnā nihīnā omakā lāmakā chatukkā parittā’’ti evamāha evaṃ katheti evaṃ bhaṇati evaṃ dīpayati evaṃ voharatīti – hīnāti aññe tato sabbamāha.

Tasmā vivādāni avītivattoti. Tasmāti taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. Vivādānīti diṭṭhikalahāni diṭṭhibhaṇḍanāni diṭṭhiviggahāni diṭṭhivivādāni diṭṭhimedhagāni ca. Avītivattoti anatikkanto asamatikkanto avītivattoti – tasmā vivādāni avītivatto.

Tenāha bhagavā –

‘‘Paramanti diṭṭhīsu paribbasāno, yaduttariṃ kurute jantu loke;

Hīnāti aññe tato sabbamāha, tasmā vivādāni avītivatto’’ti.



我来为您翻译这段巴利语经文及其注释：
5. 《执著见经》注释
现在开始解说《执著见经》 -
31.
若人住于执最上之见，认为世间此为至上者；
言他皆劣莫能及之，故未能超诸诤论事。
"住于执最上之见"者：有一些沙门婆罗门持有见解。他们执持六十二种见解中的某一种见解，认为"这是最上、最胜、最优、最殊胜、最高、最尊"，如此执取、领受、把握、触及、深入，各自安住、居住、停留、逗留于自己的见解中。正如在家人住于家中，有罪过者住于罪过中，有烦恼者住于烦恼中；如是，有一些沙门婆罗门持有见解。他们执持六十二种见解中的某一种见解，认为"这是最上、最胜、最优、最殊胜、最高、最尊"，如此执取、领受、把握、触及、深入，各自安住、居住、停留、逗留于自己的见解中。
"世间人造作至上"者："若"即是什么。"造作至上"即是造作最上，使之成为最胜、最优、最殊胜、最高、最尊，说"此导师是一切知者"而造作至上，使之成为最胜、最优、最殊胜、最高、最尊。"此法善说...，此众善行道...，此见贤善...，此行道善施设...，此道能出离"而造作至上，使之成为最胜、最优、最殊胜、最高、最尊，使之生起、显现。"人"即是有情、男人等...人类。"世间"即是恶趣世间等...处所世间。
"言他皆劣莫能及之"者：除了自己的导师、说法、僧众、见解、行道、道路之外，贬低一切他人的主张。"彼导师非一切知者，法非善说，众非善行道，见非贤善，行道非善施设，道非出离，此中无清净、遍清净、究竟清净、解脱、遍解脱、究竟解脱，此中无清净者、遍清净者、究竟清净者、解脱者、遍解脱者、究竟解脱者，是劣、卑劣、下等、粗劣、小小、微细"，如是说、如是谈、如是语、如是明、如是述。
"故未能超诸诤论事"者："故"即是因此、因彼、缘彼、以彼为因。"诤论"即是见争、见斗、见违、见诤、见竞。"未超"即是未越过、未超越、未超出。
世尊如是说：
"若人住于执最上之见，认为世间此为至上者；
言他皆劣莫能及之，故未能超诸诤论事。"

32.

Yadattanīpassati ānisaṃsaṃ, diṭṭhe sute sīlavate mute vā;

Tadeva so tattha samuggahāya, nihīnato passati sabbamaññaṃ.

Yadattanīpassati ānisaṃsaṃ, diṭṭhe sute sīlavate mute vāti. Yadattanīti yaṃ attani. Attā vuccati diṭṭhigataṃ. Attano diṭṭhiyā dve ānisaṃse passati – diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ, samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti, taṃdiṭṭhikā sāvakā honti. Taṃdiṭṭhikaṃ satthāraṃ sāvakā sakkaronti garuṃ karonti mānenti pūjenti, labhati ca tatonidānaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ. Ayaṃ diṭṭhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā supaṇṇattāya vā yakkhattāya vā asurattāya vā gandhabbattāya vā mahārājattāya vā indattāya vā brahmattāya vā devattāya vā; ayaṃ diṭṭhi alaṃ suddhiyā visuddhiyā parisuddhiyā muttiyā vimuttiyā parimuttiyā; imāya diṭṭhiyā sujjhanti visujjhanti parisujjhanti muccanti vimuccanti parimuccanti; imāya diṭṭhiyā sujjhissāmi visujjhissāmi parisujjhissāmi muccissāmi vimuccissāmi parimuccissāmi āyatiṃ phalapāṭikaṅkhī hoti. Ayaṃ diṭṭhiyā samparāyiko ānisaṃso. Attano diṭṭhiyā ime dve ānisaṃse passati, diṭṭhasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati, sutasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati, sīlasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati, vatasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati, mutasuddhiyāpi dve ānisaṃse passati – diṭṭhadhammikañca ānisaṃsaṃ samparāyikañca ānisaṃsaṃ. Katamo mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso? Yaṃdiṭṭhiko satthā hoti taṃdiṭṭhikā sāvakā honti…pe… ayaṃ mutasuddhiyā diṭṭhadhammiko ānisaṃso. Katamo mutasuddhiyā samparāyiko ānisaṃso? Ayaṃ diṭṭhi alaṃ nāgattāya vā…pe… ayaṃ mutasuddhiyā samparāyiko ānisaṃso. Mutasuddhiyāpi ime dve ānisaṃse passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti – yadattanī passati ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute sīlavate mute vā.

Tadeva so tattha samuggahāyāti. Tadevāti taṃ diṭṭhigataṃ. Tatthāti sakāya diṭṭhiyā sakāya khantiyā sakāya ruciyā sakāya laddhiyā. Samuggahāyāti idaṃ paramaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ visiṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaranti gahetvā uggahetvā gaṇhitvā parāmasitvā abhinivisitvāti – tadeva so tattha samuggahāya.

Nihīnatopassati sabbamaññanti. Aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upaparikkhatīti – nihīnato passati sabbamaññaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Yadattanī passati ānisaṃsaṃ, diṭṭhe sute sīlavate mute vā;

Tadeva so tattha samuggahāya, nihīnato passati sabbamañña’’nti.



32.
所见闻戒禁及觉知，若见其中有己利益；
即便执此为殊胜事，视彼一切皆为低劣。
"所见闻戒禁及觉知，若见其中有己利益"者："于己"即是在自身中。"己"是指所持见解。他见自己见解有两种利益 - 现世的利益和来世的利益。什么是见解的现世利益？若导师持某种见解，其弟子也持相同见解。弟子们尊重、恭敬、尊崇、供养持此见解的导师，因此而获得衣服、饮食、卧具、病人所需药品等资具。这是见解的现世利益。什么是见解的来世利益？此见解足以成就龙性、金翅鸟性、夜叉性、阿修罗性、乾闼婆性、大王性、帝释性、梵天性或天神性；此见解足以获得清净、遍清净、究竟清净、解脱、遍解脱、究竟解脱；依此见解得以清净、遍清净、究竟清净、解脱、遍解脱、究竟解脱；他期待未来依此见解将得清净、遍清净、究竟清净、解脱、遍解脱、究竟解脱之果。这是见解的来世利益。他见自己见解有这两种利益，在见清净中也见两种利益，在闻清净中也见两种利益，在戒清净中也见两种利益，在禁清净中也见两种利益，在觉知清净中也见两种利益 - 即现世利益和来世利益。什么是觉知清净的现世利益？若导师持某种见解，其弟子也持相同见解...这是觉知清净的现世利益。什么是觉知清净的来世利益？此见解足以成就龙性等...这是觉知清净的来世利益。他见、观察、注视、思考、检视觉知清净的这两种利益。
"即便执此为殊胜事"者："此"即是该见解。"于此"即是在自己的见解、自己的信解、自己的爱好、自己的主张中。"执取"即是执取、领受、把握、触及、深入"这是最上、最胜、最优、最殊胜、最高、最尊"。
"视彼一切皆为低劣"者：他见、观察、注视、思考、检视其他的导师、说法、僧众、见解、行道、道路为劣、卑劣、下等、粗劣、小小、微细。
世尊如是说：
"所见闻戒禁及觉知，若见其中有己利益；
即便执此为殊胜事，视彼一切皆为低劣。"

33.

Taṃ vāpi[cāpi (sī.)]ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ;

Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadantīti. Kusalāti ye te khandhakusalā dhātukusalā āyatanakusalā paṭiccasamuppādakusalā satipaṭṭhānakusalā sammappadhānakusalā iddhipādakusalā indriyakusalā balakusalā bojjhaṅgakusalā maggakusalā phalakusalā nibbānakusalā, te kusalā evaṃ vadanti – ‘‘gantho eso, lagganaṃ etaṃ, bandhanaṃ etaṃ, palibodho eso’’ti. Evaṃ vadanti evaṃ kathenti evaṃ bhaṇanti evaṃ dīpayanti evaṃ voharantīti – taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti.

Yaṃ nissito passati hīnamaññanti. Yaṃ nissitoti yaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ nissito sannissito allīno upagato ajjhosito adhimutto. Passati hīnamaññanti aññaṃ satthāraṃ dhammakkhānaṃ gaṇaṃ diṭṭhiṃ paṭipadaṃ maggaṃ hīnato nihīnato omakato lāmakato chatukkato parittato dissati passati dakkhati oloketi nijjhāyati upanijjhāyati upaparikkhatīti – yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ.

Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyyāti. Tasmāti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā diṭṭhaṃ vā diṭṭhasuddhiṃ vā sutaṃ vā sutasuddhiṃ vā mutaṃ vā mutasuddhiṃ vā sīlaṃ vā sīlasuddhiṃ vā vataṃ vā vatasuddhiṃ vā na nissayeyya na gaṇheyya na parāmaseyya nābhiniveseyyāti – tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.

Tenāha bhagavā –

‘‘Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hīnamaññaṃ;

Tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyyā’’ti.

34.

Diṭṭhimpilokasmiṃ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpi;

Samoti attānamanūpaneyya, hīno na maññetha visesi vāpi.

Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpīti. Aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā, sīlena vā vatena vā sīlabbatena vā , diṭṭhiṃ na kappayeyya na janeyya na sañjaneyya na nibbatteyya na abhinibbatteyya. Lokasminti apāyaloke…pe… āyatanaloketi – diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya ñāṇena vā sīlavatena vāpi.

Samoti attānamanūpaneyyāti. Sadisohamasmīti attānaṃ na upaneyya jātiyā vā gottena vā kolaputtiyena vā vaṇṇapokkharatāya vā dhanena vā ajjhenena vā kammāyatanena vā sippāyatanena vā vijjāṭṭhānena vā sutena vā paṭibhānena vā aññataraññatarena vā vatthunāti – samoti attānamanūpaneyya.

Hīno na maññetha visesi vāpīti. Hīnohamasmīti attānaṃ na upaneyya jātiyā vā gottena vā…pe… aññataraññatarena vā vatthunā. Seyyohamasmīti attānaṃ na upaneyya jātiyā vā gottena vā…pe… aññataraññatarena vā vatthunāti – hīno na maññetha visesi vāpi.

Tenāha bhagavā –

‘‘Diṭṭhimpi lokasmiṃ na kappayeyya, ñāṇena vā sīlavatena vāpi;

Samoti attānamanūpaneyya, hīno na maññetha visesi vāpī’’ti.



33.
依此执着为束缚事，诸智者等如是宣说；
是故比丘不应执着，所见所闻觉知戒禁。
"诸智者等说此为缚"者："诸智者"即是那些善巧于蕴、善巧于界、善巧于处、善巧于缘起、善巧于念住、善巧于正勤、善巧于神足、善巧于根、善巧于力、善巧于觉支、善巧于道、善巧于果、善巧于涅槃者，这些智者如是说："这是束缚，这是黏着，这是系缚，这是障碍。"他们如是说、如是谈、如是语、如是明、如是述。
"依此见他皆为劣"者："所依"即是依止、近依、亲近、趋向、信受、执着某位导师、说法、僧众、见解、行道、道路。"见他皆为劣"即是见、观察、注视、思考、检视、审察其他导师、说法、僧众、见解、行道、道路为劣、卑劣、下等、粗劣、小小、微细。
"是故比丘不应执着，所见所闻觉知戒禁"者："是故"即是因此、因彼、缘彼、以彼为因，不应执着、不应取着、不应触著、不应深入于见或见清净、闻或闻清净、觉知或觉知清净、戒或戒清净、禁戒或禁戒清净。
世尊如是说：
"依此执着为束缚事，诸智者等如是宣说；
是故比丘不应执着，所见所闻觉知戒禁。"
34.
世间不应造作见解，不依知识及戒禁行；
不应自视与他平等，不应自认卑劣殊胜。
"世间不应造作见解，不依知识及戒禁行"者：不应以八定之智或五通之智或邪智，以戒或禁戒或戒禁，造作、产生、生起、出现、显现见解。"于世间"即是于恶趣世间...处所世间。
"不应自视与他平等"者：不应以生、姓、良家、容貌端正、财富、学问、工作、技能、学识、闻、辩才或任何其他事物认为"我与他平等"。
"不应自认卑劣殊胜"者：不应以生、姓等...任何其他事物认为"我是卑劣"。不应以生、姓等...任何其他事物认为"我是殊胜"。
世尊如是说：
"世间不应造作见解，不依知识及戒禁行；
不应自视与他平等，不应自认卑劣殊胜。"

35.

Attaṃ pahāya anupādiyāno, ñāṇenapi so nissayaṃ no karoti;

Sa ve viyattesu na vaggasārī, diṭṭhimpi so na pacceti kiñci.

Attaṃ pahāya anupādiyānoti. Attaṃ pahāyāti attadiṭṭhiṃ pahāya. Attaṃ pahāyāti gāhaṃ [attagāhaṃ (sī. ka.)] pahāya. Attaṃ pahāyāti taṇhāvasena diṭṭhivasena gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ pahāya pajahitvā vinodetvā byantiṃ karitvā anabhāvaṃ gametvāti – attaṃ pahāya. Anupādiyānoti catūhi upādānehi anupādiyamāno agaṇhamāno aparāmāsamāno anabhinivisamānoti – attaṃ pahāya anupādiyāno.

Ñāṇenapi so nissayaṃ no karotīti aṭṭhasamāpattiñāṇena vā pañcābhiññāñāṇena vā micchāñāṇena vā taṇhānissayaṃ vā diṭṭhinissayaṃ vā na karoti na janeti na sañjaneti na nibbatteti na abhinibbattetīti – ñāṇenapi so nissayaṃ no karoti.

Save viyattesu na vaggasārīti sa ve viyattesu bhinnesu dvejjhāpannesu dveḷhakajātesu nānādiṭṭhikesu nānākhantikesu nānārucikesu nānāladdhikesu nānādiṭṭhinissayaṃ nissitesu chandāgatiṃ gacchantesu dosāgatiṃ gacchantesu mohāgatiṃ gacchantesu bhayāgatiṃ gacchantesu na chandāgatiṃ gacchati na dosāgatiṃ gacchati na mohāgatiṃ gacchati na bhayāgatiṃ gacchati na rāgavasena gacchati na dosavasena gacchati na mohavasena gacchati na mānavasena gacchati na diṭṭhivasena gacchati na uddhaccavasena gacchati na vicikicchāvasena gacchati na anusayavasena gacchati na vaggehi dhammehi yāyati niyyati vuyhati saṃharīyatīti – sa ve viyattesu na vaggasārī.

Diṭṭhimpiso na pacceti kiñcīti. Tassa dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni pahīnāni samucchinnāni vūpasantāni paṭipassaddhāni abhabbuppattikāni ñāṇagginā daḍḍhāni. So kiñci diṭṭhigataṃ na pacceti na paccāgacchatīti – diṭṭhimpi so na pacceti kiñci.

Tenāha bhagavā –

‘‘Attaṃ pahāya anupādiyāno, ñāṇenapi so nissayaṃ no karoti;

Sa ve viyattesu na vaggasārī, diṭṭhimpi so na pacceti kiñcī’’ti.



35.
舍己无所取着者，即便智识亦不依止；
于诸分别不随群，于诸见解不执取。
"舍己无所取着"者："舍己"即是舍弃我见。"舍己"即是舍弃执取。"舍己"即是舍弃、断除、驱逐、终结、令消失由渴爱力、见解力而执取、触著、深入、信受、确信之物。"无所取着"即是不以四种取而取着、执取、触著、深入。
"即便智识亦不依止"者：不以八定之智或五通之智或邪智而作、生、产生、出现、显现渴爱依止或见解依止。
"于诸分别不随群"者：于彼诸分别、分裂、分歧、产生分裂、持不同见、持不同忍、持不同爱好、持不同主张、依止不同见解之人中，对于随顺贪欲而行、随顺嗔恚而行、随顺愚痴而行、随顺恐惧而行者，他不随顺贪欲而行、不随顺嗔恚而行、不随顺愚痴而行、不随顺恐惧而行，不随贪欲力而行、不随嗔恚力而行、不随愚痴力而行、不随慢力而行、不随见力而行、不随掉举力而行、不随疑力而行、不随随眠力而行，不为分裂之法所引导、牵引、漂流、带走。
"于诸见解不执取"者：他的六十二种见已断除、已根除、已平息、已止息、不能生起、为智火所烧。他不接受、不返回任何见解。
世尊如是说：
"舍己无所取着者，即便智识亦不依止；
于诸分别不随群，于诸见解不执取。"

36.

Yassūbhayantepaṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;

Nivesanātassa na santi keci, dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vāti yassāti arahato khīṇāsavassa. Antoti [antāti (syā.)] phasso eko anto, phassasamudayo dutiyo anto; atīto eko anto, anāgato dutiyo anto; sukhā vedanā eko anto, dukkhā vedanā dutiyo anto; nāmaṃ eko anto, rūpaṃ dutiyo anto; cha ajjhattikāni āyatanāni eko anto, cha bāhirāni āyatanāni dutiyo anto; sakkāyo eko anto, sakkāyasamudayo dutiyo anto. Paṇidhi vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe… abhijjhā lobho akusalamūlaṃ.

Bhavābhavāyāti bhavābhavāya kammabhavāya punabbhavāya kāmabhavāya, kammabhavāya kāmabhavāya punabbhavāya rūpabhavāya, kammabhavāya rūpabhavāya punabbhavāya arūpabhavāya, kammabhavāya arūpabhavāya punabbhavāya punappunabhavāya punappunagatiyā punappunaupapattiyā punappunapaṭisandhiyā punappunaattabhāvābhinibbattiyā. Idhāti sakattabhāvo, hurāti parattabhāvo; idhāti sakarūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ, hurāti pararūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ; idhāti cha ajjhattikāni āyatanāni, hurāti cha bāhirāni āyatanāni; idhāti manussaloko, hurāti devaloko ; idhāti kāmadhātu, hurāti rūpadhātu arūpadhātu; idhāti kāmadhātu rūpadhātu. Hurāti arūpadhātu. Yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vāti. Yassa ubho ante ca bhavābhavāya ca idha hurañca paṇidhi taṇhā natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – yassūbhayante paṇidhīdha natthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vā.

Nivesanā tassa na santi kecīti. Nivesanāti dve nivesanā – taṇhānivesanā ca diṭṭhinivesanā ca…pe… ayaṃ taṇhānivesanā…pe… ayaṃ diṭṭhinivesanā. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Nivesanā tassa na santi kecīti nivesanā tassa na santi keci natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – nivesanā tassa na santi keci.

Dhammesu niccheyya samuggahītanti. Dhammesūti dvāsaṭṭhiyā diṭṭhigatesu. Niccheyyāti nicchinitvā vinicchinitvā vicinitvā pavicinitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvā. Samuggahītanti odhiggāho bilaggāho varaggāho koṭṭhāsaggāho uccayaggāho samuccayaggāho, ‘‘idaṃ saccaṃ tacchaṃ tathaṃ bhūtaṃ yāthāvaṃ aviparīta’’nti gahitaṃ parāmaṭṭhaṃ abhiniviṭṭhaṃ ajjhositaṃ adhimuttaṃ natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnaṃ samucchinnaṃ vūpasantaṃ paṭipassaddhaṃ abhabbuppattikaṃ ñāṇagginā daḍḍhanti – dhammesu niccheyya samuggahītaṃ.

Tenāha bhagavā –

‘‘Yassūbhayante paṇidhīdha natthi, bhavābhavāya idha vā huraṃ vā;

Nivesanā tassa na santi keci, dhammesu niccheyya samuggahīta’’nti.



36.
此人于诸两边渴爱，无论此世或他世有，
于一切法皆无住着，无复执取诸决定见。
"此人于诸两边渴爱，无论此世或他世有"者："此人"即是漏尽阿罗汉。"两边"：触是一边，触集是第二边；过去是一边，未来是第二边；乐受是一边，苦受是第二边；名是一边，色是第二边；六内处是一边，六外处是第二边；有身是一边，有身集是第二边。"渴爱"是指贪、染着等...贪求、不善根。
"为有非有"者：为了有非有、业有、再有、欲有，为了业有、欲有、再有、色有，为了业有、色有、再有、无色有，为了业有、无色有、再有、一再有、一再趣、一再生、一再结生、一再体生。"此"是自身，"彼"是他身；"此"是自己的色、受、想、行、识，"彼"是他人的色、受、想、行、识；"此"是六内处，"彼"是六外处；"此"是人界，"彼"是天界；"此"是欲界，"彼"是色界、无色界；"此"是欲界、色界，"彼"是无色界。"此人于诸两边渴爱，无论此世或他世有"者：此人对两边及有非有、此彼的渴爱不存在、不生起、不可得，已断、已根除、已平息、已止息、不能生起、为智火所烧。
"彼无任何住着"者："住着"有两种 - 渴爱住着和见解住着...此是渴爱住着...此是见解住着。"彼"即是漏尽阿罗汉。"彼无任何住着"者：彼无任何住着不存在、不生起、不可得，已断、已根除、已平息、已止息、不能生起、为智火所烧。
"于诸法中无执取决定"者："于诸法"即是于六十二种见解。"决定"即是决定、判定、选择、考察、衡量、评估、辨明、明了。"执取"即是部分执取、片面执取、最胜执取、部类执取、个别执取、总体执取，认为"这是真实、真确、如实、如理、不颠倒"而执取、触著、深入、信受、确信，这些不存在、不生起、不可得，已断、已根除、已平息、已止息、不能生起、为智火所烧。
世尊如是说：
"此人于诸两边渴爱，无论此世或他世有，
于一切法皆无住着，无复执取诸决定见。"

37.

Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññā;

Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.

Tassīdhadiṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññāti. Tassāti arahato khīṇāsavassa. Tassa diṭṭhe vā diṭṭhasuddhiyā vā sute vā sutasuddhiyā vā mute vā mutasuddhiyā vā saññāpubbaṅgamatā saññāvikappayeyyatā saññāviggahena saññāya uṭṭhapitā samuṭṭhapitā kappitā pakappitā saṅkhatā abhisaṅkhatā saṇṭhapitā, diṭṭhi natthi na santi na saṃvijjanti nupalabbhanti, pahīnā samucchinnā vūpasantā paṭipassaddhā abhabbuppattikā ñāṇagginā daḍḍhāti – tassīdha diṭṭhe va sute mute vā pakappitā natthi aṇūpi saññā.

Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānanti. Brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo – sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti…pe… asito tādi pavuccate sa brahmā. Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānanti. Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyantaṃ agaṇhantaṃ aparāmasantaṃ anabhinivesantanti – taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ.

Kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyāti. Kappāti dve kappā – taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca…pe… ayaṃ taṇhākappo…pe… ayaṃ diṭṭhikappo. Tassa taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā kena rāgena kappeyya kena dosena kappeyya kena mohena kappeyya kena mānena kappeyya kāya diṭṭhiyā kappeyya kena uddhaccena kappeyya kāya vicikicchāya kappeyya kehi anusayehi kappeyya – rattoti vā duṭṭhoti vā mūḷhoti vā vinibaddhoti vā parāmaṭṭhoti vā vikkhepagatoti vā aniṭṭhaṅgatoti vā thāmagatoti vā. Te abhisaṅkhārā pahīnā. Abhisaṅkhārānaṃ pahīnattā gatiyo kena kappeyya – nerayikoti vā tiracchānayonikoti vā pettivisayikoti vā manussoti vā devoti vā rūpīti vā arūpīti vā saññīti vā asaññīti vā nevasaññīnāsaññīti vā. So hetu natthi paccayo natthi kāraṇaṃ natthi, yena kappeyya vikappeyya vikappaṃ āpajjeyya. Lokasminti apāyaloke…pe… āyatanaloketi – kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya.

Tenāha bhagavā –

‘‘Tassīdha diṭṭhe va sute mute vā, pakappitā natthi aṇūpi saññā;

Taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhimanādiyānaṃ, kenīdha lokasmiṃ vikappayeyyā’’ti.



37.
于见闻觉知诸法，彼已无有微细想；
不取诸见婆罗门，世间何物能动摇？
"于见闻觉知诸法，彼已无有微细想"者："彼"即是漏尽阿罗汉。对于彼，在见或见清净、闻或闻清净、觉知或觉知清净中，以想为先导、以想为分别、以想为形态，由想而生起、产生、造作、形成、造作、完全造作、建立的见解不存在、不生起、不可得，已断、已根除、已平息、已止息、不能生起、为智火所烧。
"不取诸见婆罗门"者："婆罗门"因已舍弃七法而成婆罗门 - 已舍弃有身见...无所依止者被称为婆罗门。"不取诸见婆罗门"即是指那不执取、不触著、不深入见解的婆罗门。
"世间何物能动摇"者："分别"有两种 - 渴爱分别和见解分别...此是渴爱分别...此是见解分别。他的渴爱分别已断，见解分别已舍离。因为渴爱分别已断，见解分别已舍离，以何贪而分别？以何嗔而分别？以何痴而分别？以何慢而分别？以何见而分别？以何掉举而分别？以何疑而分别？以何随眠而分别？是贪者、嗔者、痴者、缠缚者、执著者、散乱者、未决定者、势力者？那些行为已断。因行为已断，以何分别其趣 - 是地狱者、畜生者、饿鬼者、人、天、色界者、无色界者、想者、无想者、非想非非想者？彼无因、无缘、无理由可分别、产生分别、陷入分别。"于世间"即是于恶趣世间...处所世间。
世尊如是说：
"于见闻觉知诸法，彼已无有微细想；
不取诸见婆罗门，世间何物能动摇？"

38.

Nakappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;

Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādī.

Na kappayanti na purekkharontīti. Kappāti dve kappā – taṇhākappo ca diṭṭhikappo ca. Katamo taṇhākappo? Yāvatā taṇhāsaṅkhātena sīmakataṃ mariyādikataṃ odhikataṃ pariyantakataṃ pariggahitaṃ mamāyitaṃ – ‘‘idaṃ mamaṃ, etaṃ mamaṃ, ettakaṃ mamaṃ, ettāvatā mamaṃ, mama rūpā saddā gandhā rasā phoṭṭhabbā, attharaṇā pāvuraṇā dāsidāsā [dāsīdāsā (syā. ka.)] ajeḷakā kukkuṭasūkarā hatthigavāssavaḷavā khettaṃ vatthu hiraññaṃ suvaṇṇaṃ gāmanigamarājadhāniyo raṭṭhañca janapado ca koso ca koṭṭhāgārañca, kevalampi mahāpathaviṃ taṇhāvasena mamāyati, yāvatā aṭṭhasatataṇhāvicaritaṃ – ayaṃ taṇhākappo. Katamo diṭṭhikappo? Vīsativatthukā sakkāyadiṭṭhi, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikādiṭṭhi, yā evarūpā diṭṭhi diṭṭhigataṃ diṭṭhigahanaṃ diṭṭhikantāraṃ diṭṭhivisūkāyikaṃ diṭṭhivipphanditaṃ diṭṭhisaññojanaṃ gāho paṭiggāho abhiniveso parāmāso kummaggo micchāpatho micchattaṃ titthāyatanaṃ vipariyāsaggāho [vipariyesaggāho (sī. syā. ka.)] viparītaggāho vipallāsaggāho micchāgāho, ayāthāvakasmiṃ yāthāvakanti gāho, yāvatā dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni – ayaṃ diṭṭhikappo. Tesaṃ taṇhākappo pahīno, diṭṭhikappo paṭinissaṭṭho. Taṇhākappassa pahīnattā, diṭṭhikappassa paṭinissaṭṭhattā taṇhākappaṃ vā diṭṭhikappaṃ vā na kappenti na janenti na sañjanenti na nibbattenti na abhinibbattentīti – na kappayanti.

Na purekkharontīti. Purekkhārāti dve purekkhārā – taṇhāpurekkhāro ca diṭṭhipurekkhāro ca…pe… ayaṃ taṇhāpurekkhāro…pe… ayaṃ diṭṭhipurekkhāro. Tesaṃ taṇhāpurekkhāro pahīno, diṭṭhipurekkhāro paṭinissaṭṭho. Taṇhāpurekkhārassa pahīnattā, diṭṭhipurekkhārassa paṭinissaṭṭhattā na taṇhaṃ vā na diṭṭhiṃ vā purato katvā caranti na taṇhādhajā na taṇhāketū na taṇhādhipateyyā na diṭṭhidhajā na diṭṭhiketū na diṭṭhādhipateyyā. Na taṇhāya vā na diṭṭhiyā vā parivāretvā carantīti – na kappayanti na purekkharonti.

Dhammāpitesaṃ na paṭicchitāseti. Dhammā vuccanti dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni. Tesanti tesaṃ arahantānaṃ khīṇāsavānaṃ. Na paṭicchitāseti ‘‘sassato loko, idameva saccaṃ moghamañña’’nti na paṭicchitāse. ‘‘Asassato loko… antavā loko… anantavā loko… taṃ jīvaṃ taṃ sarīraṃ… aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīraṃ… hoti tathāgato paraṃ maraṇā… na hoti tathāgato paraṃ maraṇā… hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā… neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā, idameva saccaṃ moghamañña’’nti na paṭicchitāseti – dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse.

Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti. Nāti paṭikkhepo. Brāhmaṇoti sattannaṃ dhammānaṃ bāhitattā brāhmaṇo – sakkāyadiṭṭhi bāhitā hoti…pe… asito tādi vuccate sa brahmā . Na brāhmaṇo sīlavatena neyyoti. Brāhmaṇo sīlena vā vatena vā sīlabbatena vā na yāyati na niyyati na vuyhati na saṃharīyatīti – na brāhmaṇo sīlavatena neyyo.


38.
不作分别不执先，彼等不受持诸法；
梵行不为戒禁导，如是度者不还来。
"不作分别不执先"者："分别"有两种 - 渴爱分别和见解分别。什么是渴爱分别？凡是以渴爱度量而设限、划界、作区、定边、执取、占有的 - "这是我的，那是我的，这么多是我的，这些是我的，我的色声香味触，我的被褥毯子，我的奴婢，我的山羊羊、鸡猪，我的象牛马骡，我的田地房舍，我的金银，我的村镇王城，我的国土人民，我的库藏府库"，乃至以渴爱占有整个大地，凡是属于一百零八种渴爱所行 - 这是渴爱分别。什么是见解分别？二十事有身见，十事邪见，十事边执见，凡是如此见解、见解所趣、见解稠林、见解荒野、见解曲相、见解动摇、见解结缚、执取、受取、深入、执著、邪道、邪路、邪性、外道处、颠倒执取、违逆执取、倒错执取、邪执取，于非真实执为真实，乃至六十二种见解 - 这是见解分别。他们的渴爱分别已断，见解分别已舍离。因为渴爱分别已断，见解分别已舍离，故不造作、不生起、不产生、不出现、不显现渴爱分别或见解分别。
"不执先"者："执先"有两种 - 渴爱执先和见解执先...此是渴爱执先...此是见解执先。他们的渴爱执先已断，见解执先已舍离。因为渴爱执先已断，见解执先已舍离，故不以渴爱或见解为先而行，不以渴爱为幢、渴爱为相、渴爱为主，不以见解为幢、见解为相、见解为主。不以渴爱或见解围绕而行。
"彼等不受持诸法"者："诸法"指六十二种见解。"彼等"指那些漏尽阿罗汉。"不受持"即是不受持"世界是常，唯此为实，余皆虚妄"。不受持"世界无常...世界有边...世界无边...命即是身...命异身异...如来死后有...如来死后无...如来死后亦有亦无...如来死后非有非无，唯此为实，余皆虚妄"。
"梵行不为戒禁导"者："不"是否定。"婆罗门"因已舍弃七法而成婆罗门 - 已舍弃有身见...无所依止者被称为婆罗门。"婆罗门不为戒禁导"即是婆罗门不被戒或禁戒或戒禁所引导、牵引、漂流、带走。


Pāraṅgato na pacceti tādīti. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. So pāraṅgato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto [vitthāro] jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavoti – pāraṅgato. Na paccetīti sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Sakadāgāmimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Anāgāmimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchati. Arahattamaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti na pacceti na paccāgacchatīti – pāraṅgato na pacceti. Tādīti arahā pañcahākārehi tādī – iṭṭhāniṭṭhe tādī, cattāvīti tādī, tiṇṇāvīti tādī, muttāvīti tādī, taṃniddesā tādī.

Kathaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī? Arahā lābhepi tādī, alābhepi tādī, yasepi tādī, ayasepi tādī, pasaṃsāyapi tādī, nindāyapi tādī, sukhepi tādī, dukkhepi tādī. Ekacce bāhaṃ [aṅgaṃ (sī.)] gandhena limpeyyuṃ, ekacce bāhaṃ [aṅgaṃ (sī.)] vāsiyā taccheyyuṃ – amusmiṃ natthi rāgo, amusmiṃ natthi paṭighaṃ, anunayapaṭighavippahīno ugghātinighātivītivatto anurodhavirodhasamatikkanto. Evaṃ arahā iṭṭhāniṭṭhe tādī.

Kathaṃ arahā cattāvīti tādī? Arahato rāgo catto vanto mutto pahīno paṭinissaṭṭho. Doso…pe… moho… kodho… upanāho… makkho… paḷāso… issā… macchariyaṃ… māyā… sāṭheyyaṃ… thambho… sārambho… māno… atimāno… mado… pamādo… sabbe kilesā… sabbe duccaritā… sabbe darathā… sabbe pariḷāhā… sabbe santāpā… sabbākusalābhisaṅkhārā cattā vantā muttā pahīnā paṭinissaṭṭhā. Evaṃ arahā cattāvīti tādī.

Kathaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī? Arahā kāmoghaṃ tiṇṇo bhavoghaṃ tiṇṇo diṭṭhoghaṃ tiṇṇo avijjoghaṃ tiṇṇo sabbaṃ saṃsārapathaṃ tiṇṇo uttiṇṇo nittiṇṇo atikkanto samatikkanto vītivatto . So vuṭṭhavāso ciṇṇacaraṇo jātimaraṇasaṃsāro, natthi tassa punabbhavoti. Evaṃ arahā tiṇṇāvīti tādī.

Kathaṃ arahā muttāvīti tādī? Arahato rāgā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, dosā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, mohā cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ, kodhā…pe… upanāhā… makkhā… paḷāsā… issāya… macchariyā… māyāya… sāṭheyyā… thambhā… sārambhā… mānā… atimānā… madā… pamādā… sabbakilesehi… sabbaduccaritehi… sabbadarathehi… sabbapariḷāhehi… sabbasantāpehi… sabbākusalābhisaṅkhārehi cittaṃ muttaṃ vimuttaṃ suvimuttaṃ. Evaṃ arahā muttāvīti tādī.

Kathaṃ arahā taṃniddesā tādī? Arahā sīle sati sīlavāti taṃniddesā tādī; saddhāya sati saddhoti taṃniddesā tādī; vīriye sati vīriyavāti taṃniddesā tādī; satiyā sati satimāti taṃniddesā tādī; samādhimhi sati samāhitoti taṃniddesā tādī; paññāya sati paññavāti taṃniddesā tādī; vijjāya sati tevijjoti taṃniddesā tādī; abhiññāya sati chaḷabhiññoti taṃniddesā tādī. Evaṃ arahā taṃniddesā tādīti – pāraṅgato na pacceti tādī.

Tenāha bhagavā –

‘‘Na kappayanti na purekkharonti, dhammāpi tesaṃ na paṭicchitāse;

Na brāhmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṅgato na pacceti tādī’’ti.


[继续上一段的翻译]
"如是度者不还来"者："彼岸"即是不死、涅槃。即是一切行的止息、一切依的舍离、爱尽、离贪、灭、涅槃。他已到达彼岸、已达彼岸、已到边际、已达边际、已到极限、已达极限[详细]生死轮回，他不再有后有 - 这是"度者"。"不还来"即是以预流道所断的烦恼，不再回、不再返、不再来；以一来道所断的烦恼，不再回、不再返、不再来；以不还道所断的烦恼，不再回、不再返、不再来；以阿罗汉道所断的烦恼，不再回、不再返、不再来。"如是"者：阿罗汉以五种形态而如是 - 于可意不可意如是，因已舍故如是，因已度故如是，因已脱故如是，因说彼故如是。
怎样是阿罗汉于可意不可意如是？阿罗汉于得如是，于失如是，于名如是，于毁如是，于誉如是，于讥如是，于乐如是，于苦如是。若有人以香涂其一臂，有人以斧砍其一臂 - 于此无贪，于彼无嗔，已离顺逆，已越高低，已超随顺违逆。如是阿罗汉于可意不可意如是。
怎样是阿罗汉因已舍故如是？阿罗汉的贪已舍、已吐、已解、已断、已离。嗔...痴...忿...恨...覆...恼...嫉...悭...诳...谄...慢...过慢...骄...放逸...一切烦恼...一切恶行...一切扰乱...一切热恼...一切苦恼...一切不善行已舍、已吐、已解、已断、已离。如是阿罗汉因已舍故如是。
怎样是阿罗汉因已度故如是？阿罗汉已度欲流、有流、见流、无明流，已度一切轮回道，已度、已越度、已超度、已度过、已超越、已超胜。他已住立、已行道，生死轮回已尽，不再有后有。如是阿罗汉因已度故如是。
怎样是阿罗汉因已脱故如是？阿罗汉心已从贪解脱、遍解脱、善解脱，从嗔解脱、遍解脱、善解脱，从痴解脱、遍解脱、善解脱，从忿...恨...覆...恼...嫉...悭...诳...谄...慢...过慢...骄...放逸...一切烦恼...一切恶行...一切扰乱...一切热恼...一切苦恼...一切不善行解脱、遍解脱、善解脱。如是阿罗汉因已脱故如是。
怎样是阿罗汉因说彼故如是？阿罗汉有戒则说为持戒者，因说彼故如是；有信则说为有信者，因说彼故如是；有精进则说为精进者，因说彼故如是；有念则说为具念者，因说彼故如是；有定则说为入定者，因说彼故如是；有慧则说为有慧者，因说彼故如是；有明则说为三明者，因说彼故如是；有神通则说为六通者，因说彼故如是。如是阿罗汉因说彼故如是。
世尊如是说：
"不作分别不执先，彼等不受持诸法；
梵行不为戒禁导，如是度者不还来。"


Paramaṭṭhakasuttaniddeso pañcamo.



这是一个巴利文句子，我将为您直译成简体中文：
《最高义经注释》第五\
注：这是对巴利语经文 Paramaṭṭhakasuttaniddeso pañcamo 的直译。"Paramaṭṭhaka" 意为"最高义"，"sutta" 意为"经"，"niddeso" 意为"注释"，"pañcamo" 意为"第五"。

